Studentiem un darbiniekiem

2020.-2024. gadā

Galvenie pētījumu virzieni 2020.–2024. gadā

2021. gada pētniecības projekta "Cilvēks, tehnoloģijas un izglītības kvalitāte" ietvaros tiek īstenoti 9 pētniecības apakšprojekti: 

  1. Skolēnu digitālās mācīšanās resursi tikumu iedzīvināšanai un caurviju prasmju pilnveidei izglītības satura reformas kontekstā Latvijā (vad. T.Pīgozne);
  2. Skolu vadītāju un skolotāju profesionālās kompetences pilnveide skolēnu tikumiskās audzināšanas veicināšanai skolā (vad. S.Surikova);
  3. Darbinieku piemērotības un potenciālās attīstības novērtēšanas metodes izstrāde II (vad. I.Austers);
  4. Topošo skolotāju metakognitīvo prasmju pilnveide studiju procesā (vad. I.Briška);
  5. Dizaina produktu radīšanas apguve studiju procesā topošajiem dizaina un tehnoloģiju pedagogiem (vad. M.Urdziņa-Deruma);
  6. Iekļaujoša augstākā izglītība: akadēmiskā personāla un studentu pieredzes izpēte (vad. S.Baranova);
  7. Bērna vecāku emociju regulācija, audzināšanas pieejas, bērna emociju regulācija un to saistība ar bērna attiecību grūtībām (vad. S.Sebre);
  8. Piederības Latvijai psiholoģisko sastāvdaļu loma uztvertā sociālā konteksta un emigrācijas nodomu mijiedarbībā universitātes studentiem  (vad. A.Koļesovs);
  9. Skolotāju konverģentas un diverģentas domāšanas saistība ar iesaisti izglītības pārmaiņās (vad. M.Raščevska).

2020. gada pētniecības projekta "Cilvēks, tehnoloģijas un izglītības kvalitāte" ietvaros tiek īstenoti 15 pētniecības apakšprojekti: 

  1. Tehnoloģiju resursu izmantošanas piedāvājums STEM millenium paaudzes jēgpilnas digitālās mācīšanās pieprasījumam kompetenču pieejas realizācijai izglītības satura reformas kontekstā Latvijā (vad. T.Pīgozne);
  2. Skolēnu tikumiskās audzināšanas jautājumu izpēte Latvijas izglītības satura reformas kontekstā (vad. S.Surikova);
  3. Vizuāla darbība kā caurviju kompetence mācīšanās procesā (vad. A.Avotiņa);
  4. Skolotāja profesionālās karjeras veidošanās nosacījumi sākotnējās skolotāju izglītības studiju procesā izglītības pārmaiņu kontekstā (vad. G.Kraģe);
  5. Padomju bērnība publiskās vēstures diskursā (vad. I.Ķestere);
  6. Izglītības pētījumu pieredze dažādu akadēmisko kopienu kontekstā (vad. M.Depāpe);
  7. Kultūras izpratnes īstenošana pamatizglītībā pārmaiņu kontekstā (vad. I.Briška);
  8. Digitālo prasmju apguves saistība ar skolēnu sasniegumiem lasīšanā PISA 2018 (vad. R.Kiseļova);
  9. Skolotāju studiju programmu kandidātu atlasei paredzētā oriģināla konstrukta instrumenta “Skolotāja konverģentās un diverģentās domāšanas tests” faktoriālā validitāte un ticamība (vad. M.Raščevska);
  10. Talantīgo skolēnu mācīšana un mācīšanās dizainā un tehnoloģijās vispārizglītojošajā skolā (vad. M.Urdziņa-Deruma);
  11. Pieejamība un iekļaušanās augstākajā izglītībā: X gadījuma analīze (vad. D.Nīmante);
  12. Jaunā mācību satura ieviešanas gaitas novērtēšana (vad. S.Umbraško);
  13. Kolektīvā muzicēšana kā kulturālas mācīšanās process (vad. G.Bernāts);
  14. Vainlendas adaptīvās uzvedības aptaujas, trešais izdevums (Vineland Adaptive Behavior Scales III) adaptācija latviešu valodā sākumskolas vecuma bērniem (vad. S.Sebre);
  15. Uztvertais atbalsts akadēmiskajā jomā studentu piederības Latvijai un emigrācijas nodomu prognozē (vad. A.Koļesovs).