LU konference
Latvijā katru gadu gan valsts, gan organizāciju, gan individuālā līmenī tiek ieguldīti ievērojami resursi pieaugušo profesionālajā pilnveidē. Taču, vai zināšanas un prasmes, kas apgūtas semināros un kursos, tik tiešām vienmēr tiek izmantotas un noder profesionālajā ikdienas darbā? Kā profesionālās pilnveides rezultātā gūtā pieredze uzlabo cilvēku labbūtību? Uz šiem un saistītiem jautājumiem kopš 2023.gada nogales meklē atbildes starpdisciplināra pētnieku komanda Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Pedagoģijas zinātniskajā institūtā kopā ar kolēģiem no RTU Liepājas akadēmijas un Ventspils Augstskolas, kas kopā strādā Valsts pētījumu programmas (VPP) „Izglītība" projektā „Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā”. VPP „Izglītība” virsmērķis ir „sniegt ieguldījumu pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanai par izglītības sistēmas attīstību un stratēģisko izglītības attīstības mērķu sasniegšanu, kā arī radīt jaunas zināšanas un praktiski pielietojamus risinājumus izglītības iestādes, pašvaldības un valsts mērogā”. Projekta rezultātā tiek izstrādāts pierādījumos balstīts ietvars un praktiski risinājumi efektīvai pieaugušo, tai skaitā pedagogu, profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārnesei uz praksi, piedāvājot instrumentus profesionālās pilnveides ietekmes uz praksi novērtēšanai Latvijā.
Mērķis un uzdevumi ir kompleksi, bet tā būtība vienkārša: Kāpēc dažkārt mācāmies un neizmantojam iegūto, un ko darīt, lai tas mainītos? Kā nodrošināt, lai profesionālās pilnveides mācības nav tikai formāls process, bet gan mērķtiecīgs instruments darba vides un rezultātu uzlabošanai. Mūsdienu darba tirgū investīcijas darbinieku izglītībā nereti atgādina dzinēja darbību „tukšgaitā” – resursi tiek tērēti un mācības apmeklēt, taču reāla jauda jeb zināšanu pārvēršana praktiskā rīcībā izpaliek. Šī stratēģiskā plaisa starp mācīšanos un praksi rada situāciju, kurā vērtīgas atziņas bieži paliekt tikai piezīmēs, idejās un atskaišu mapītēs, nesasniedzot darba procesa uzlabojumus. Latvijas mērogā pieaugušo profesionālā pilnveide ir saistīta ar nopietnu produktivitātes izaicinājums: nepietiekama zināšanu pārnese tieši ierobežo tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību. Ja apgūtās prasmes netiek integrētas ikdienas procesos, uzņēmumu cilvēkkapitāla atdeve ir zema, kavējot valsts mēroga izaugsmi. Iespējams daudziem no mums ir pazīstama situācija, kurā organizācijas darbinieks piedalās dārgās profesionālās pilnveides mācībās, iegūst jaunas zināšanas, saņem apliecību, bet pēc dažām nedēļām darba vietā viss rit pa vecam. Lai šo situāciju mainītu, nepieciešama zinātniski pamatota pieeja, kas palīdz transformēt mācību pieredzi reālā individuālā un ekonomiskā vērtībā.
Šī projekta spēks ir komandas dalībnieku daudzveidība. Projektā iesaistītie pētnieki no trim augstākās izglītības iestādēm pārstāv izglītības zinātnes, ekonomiku, uzņēmējdarbību un psiholoģiju, kas atbilst pieaugušo profesionālās pilnveides fenomena būtībai, kas ir vienlaikus pedagoģiska, psiholoģiska un ekonomiska: lai to izprastu dziļi, risinājumu radīšanai nepieciešams sinerģiski apvienot dažādas perspektīvas.
No teorijas uz praksi
Projekta 1. posmā pieaugušo profesionālās pilnveides izaicinājumu un iespēju izpētē sākās ar esošo pētījumu starptautiskā mērogā apskatu. Pētnieku komanda izskatīja vairāk nekā 60 metaanalīzes un pārskatus – tās ir zinātniskas publikācijas, kas apkopo desmitiem vai simtiem citu pētījumu rezultātus. Secināms, ka efektīvas profesionālās pilnveides mācības raksturo nevis tikai to īstenotāju – pedagogu izcilība vai mācību satura un materiālu kvalitāte, bet gan vesels faktoru kopums – sākot ar to, vai darbinieks pats vēlas mācīties, beidzot ar to, vai vadītājs pēc mācībām iedrošina apgūto izmantot, kā arī no darbavietas vides un citu darbinieku – kolēģu atbalsta.
Tika identificēti arī labākās prakses piemēri no Eiropas valstīm. Padziļināti analizējot Lietuvā, Norvēģijā, Igaunijā, Horvātijā un Vācijā rūpīgi atlasītos piemērus, pētnieki secināja, ka, ja pieaugušo profesionālā pilnveide ir labi pārdomāta, mērķtiecīga un konkrētās darba vietas darbinieku vajadzībās balstīta un saistīta ar konkrētu darba vidi, tā patiešām maina ikdienas praksi.
Projekta 2. posmā veikts esošās situācijas izvērtējums Latvijā, analizējot rīcībpolitikas dokumentus, iepriekš veiktos pētījumus, valsts institūciju pārskatus pieaugušo profesionālās pilnveides un tās pārneses uz praksi jomā, kā arī 2024. gada nogalē organizējot 11 fokusgrupu intervijas ar pieaugušo profesionālās pilnveides pakalpojumu sniedzējiem un ņēmējiem, 3 diskusijas ar ekspertiem, kopumā iesaistot 129 cilvēkus – gan profesionālās pilnveides pakalpojumu sniedzējus (augstskolas, mācību centri, tehnikumi, skolas), gan saņēmējus (darbinieki un darba devēji no astoņām lielākajām nozarēm: valsts pārvalde, izglītība, veselības aprūpe, transports, lauksaimniecība, apstrādes rūpniecība, tirdzniecība un būvniecība), gan ekspertus (ministrijas un to padotības iestādes, NEP, sociālie partneri). Dalībnieku stāsti atklāja, ka Latvijā ir motivēti cilvēki, kas vēlas mācīties, un ir izglītības sniedzēji, kas cenšas piedāvāt kvalitatīvas programmas. Taču sistēma kā veselums nedarbojas tik labi, kā varētu sagaidīt, jo nereti tieši uzdevumu koordinācija starp dažādām iesaistītajām pusēm nav pilnībā saskaņota.
Profesionālās pilnveides mācību piedāvājums bieži neatbilst reālajām vajadzībām. Kursi ir vai nu pārāk vispārīgi, vai pārāk dārgi, vai pieejami tikai noteiktās pilsētās. ES fondu finansētās programmas dažkārt tiek uztvertas kā iespēja, nevis kā patiesi noderīga pieredze. Darba devēji ne vienmēr atbalsta darbinieku mācību laikā un pēc tām. Darbinieks var atgriezties no mācībām ar jaunām prasmēm un idejām tās pielietot, taču, ja vadītājs nav ieinteresēts vai organizācijas kultūra neatbalsta pārmaiņas, zināšanas paliek neizmantotas. Mācību rezultātu novērtēšana ir vāja un galvenais reizēm paliek, vai ir saņemts apliecinājums par mācībām. Kā mācības ir noderīgas? Latvijā šo jautājumu bieži atstāj bez atbildes – nav vienotu kritēriju, nav sistēmiska novērtējuma rīku, nav skaidru atbildības mehānismu. Gan lielo, gan vidējo un mazo uzņēmumu pārstāvji norādījuši, ka galvenais izaicinājums profesionālajā pilnveidē ir piedāvājuma kvalitāte. Nav rīku, kas palīdzētu izvērtēt, cik dažādās pieaugušo izglītības programmas, profesionālās pilnveides mācības ir kvalitatīvi. Uzņēmēji ir gatavi ieguldīt līdzekļus profesionālajā pilnveidē, taču ne vienmēr ieguldījums atmaksājas.
Savukārt 2025. gada pavasarī pētījuma ietvaros pēc LU pasūtījuma SIA „TNS Latvia” (Kantar) veica Latvijas nodarbināto iedzīvotāju reprezentatīvo aptauju ar mērķi noskaidrot pieaugušo motivāciju, uzvedību, paradumus un iespējas profesionālās kompetences pilnveides izvēlē un pārnesē uz praksi. Lai visā Latvijā sasniegtu mērķa grupai atbilstošu respondentu skaitu – 1000 respondentus, tika izmantota aptauja tiešsaistē un telefonintervijas, nodrošinot datu reprezentativitāti pēc vecuma, dzimuma, tautības, reģiona, izglītības līmeņa un darbības nozares. Izlases veidošanā tika izmantota kombinētā kvotu un nejaušās izlases metode. Analizējot aptaujas datus, secināms, ka 517 no 1000 aptaujātajiem pieaugušajiem, 12 mēnešu laikā (pirms aptaujas) bija iesaistījušies profesionālās pilnveides aktivitātēs. Rezultāti ir cerīgi un vienlaikus pamācoši. Katrs otrais aptaujātais (52%) pēdējo gadu ir meklējis informāciju par iespējām mācīties. Tikpat daudz (52%) kaut ko apguva pašmācības ceļā un izmantoja darbā. Gandrīz puse (49%) aptaujāto apmeklēja kursus, seminārus vai konferences.
Taču skaidri redzamas arī atšķirības. Mācīties biežāk mēdz sievietes, jaunākie darbinieki, augstskolu absolventi, tie, kas strādā izglītības vai veselības aprūpes nozarē, vai lielos uzņēmumos. Retāk – vīrieši, vecāka gada gājuma darbinieki, cilvēki ar zemāku izglītību, tie, kas strādā ražošanas vai transporta nozarēs. Trīs galvenie iemesli, kāpēc daļa cilvēku neiesaistās mācībās? Mācības ir pārāk dārgas, nav individuālajām vajadzībām atbilstīga piedāvājuma, grūti apvienot ar darbu. Bet tie, kas tomēr mācās un apgūto izmanto praksē, atzīst, ka vislielāko ietekmi atstāj: mācību saturs, kas tiešām noderīgs darbā; izcils pedagogs/mācību īstenotājs; un izjūta – pārliecība pēc mācībām, ka zina un prot daudz vairāk nekā pirms mācībām.
Pētniecībā balstītas izglītības zinātņu studijas Latvijas Universitātē: pienesums pedagogu profesionālās pilnveides praksei
Projekta rezultāti jau prezentēti gandrīz 20 starptautiskās konferencēs no Latvijas līdz Japānai. Publicēti zinātniski raksti prestižos žurnālos, tostarp vairāki arī augstākās kategorijas zinātniskajos žurnālos. Taču līdzās šāda veida pētnieku sniegumam lielajos pētniecības projektos arī studējošo iesaiste kļuvusi par ierastu praksi. Latvijas Universitātē šī projekta ietvaros veiksmīgi jau aizstāvēti trīs maģistra darbi izglītības zinātnēs un ceturtais šobrīd ir izstrādes procesā. Ņemot vērā, ka projektā kā atsevišķa pieaugušu mērķgrupa tiek skatīta tieši pedagogi, tad LU maģistra darbu izstrāde jaunās pētnieces risinājušas tieši pedagogu profesionālās pilnveides jautājumus.
Maģistra darbu izstrāde šī projekta ietvaros ļāvusi jaunajiem pētniekiem gūt praktisku pieredzi pētniecībā un izstrādāt risinājumus un ieteikumus konkrētu darba vides aspektu kvalitātes uzlabošanai izglītības iestādēs.
Ingas Grigaļunas maģistra darba aizstāvēšana (28.11.2024.)
Iekļaujošās izglītības metodiķe privātskolā „Patnis” Inga Grigaļuna izstrādāja maģistra darbu „Pirmsskolas pedagogu efektīva profesionālās kompetences pilnveide iekļaujošajā izglītībā”. Parasti maģistrants nonāk pētījuma projektos, ja sasaucas projekta pētījuma uzdevumi ar studējošā profesionālajām un pētnieciskajām interesēm. To, kā maģistra darba pētījumu un pētniecības procesu ietekmēja tas, ka maģistra darbs tika izstrādāts VPP projekta ietvaros Inga komentē šādi: „Strādājot pirmsskolā jau vairāk kā desmit gadus, kur mana personīgā pieredze ar iekļaujošo izglītību bijusi jau no pirmās dienas, bieži kā pedagogs saskaros ar grūtībām, ka trūkst atbalsta profesionālās kompetences pilnveides jomā. Man kā metodiķei ir ļoti svarīgi izprast, kā atbalstīt pedagogus efektīvas iekļaujošās izglītības īstenošanā. Līdz ar to dalība pētījumā bija ļoti nozīmīga, lai pilnveidotu savas zināšanas par to, kas ir efektīva profesionālās kompetences pilnveide, kā to pārnest ikdienas praksē. Dalība projektā pilnveidoja manas pētnieciskās prasmes, jo strādāju profesionālā pētnieku komandā, kur izvirzīto mērķu “latiņa” ir ļoti augsta. Ļoti nozīmīga bija visa projekta komandas sadarbība un atbalsts, kas ietvēra konsultācijas, metodisko atbalstu, palīdzību pētījuma izstrādē, datu analīzē un publikācijās. Pētnieciskais darbs komandā ir bijusi ļoti nozīmīga pieredze manā akadēmiskajā dzīvē.”
Turpinājumā Inga skaidro, ka „maģistra darba pētījuma tēmu ietekmēja mani kā izglītības metodiķes ikdienā novērotie pirmsskolas pedagogu izaicinājumi saistībā ar izpratni par to, kas ir iekļaujošā izglītība, kādi ir tās daudzveidīgie aspekti un kā to veiksmīgi īstenot. Pirmsskolas pedagogiem trūkst praktiskās pieredzes, kā iekļaut ikvienu bērnu. Un profesionālās kompetences pilnveide saistībā ar iekļaujošo izglītību ir vairāk vērsta uz bērniem ar speciālām vajadzībām, mazākumtautību bērniem, bet netiek ietverti citi nozīmīgi iekļaujošās izglītības aspekti, kā, piemēram, darbs ar talantīgajiem bērniem. Līdz ar to maģistra darba pētījuma tēma bija saistīta ar pirmsskolas pedagogu mācīšanās vajadzību identificēšanu, kas palīdzētu izprast, kāda profesionālās kompetence pilnveide būtu visefektīvākā, lai atbalstītu pirmsskolas pedagogus iekļaujošās izglītības īstenošanā. Pētījuma pieredze aktualizēja to, cik nozīmīgi mācīšanos balstīt uz individuālajām mācīšanās vajadzībām, kuras ne vienmēr ir iespējams identificēt bez papildus resursiem.” Ingas Grigaļunas pētījums atklāja tādas pirmsskolas pedagogu mācīšanās vajadzības iekļaujošās izglītības īstenošanā, kuras pedagogi bez izstrādātās aptaujas anketas paši nebija spējuši ikdienā iepriekš identificēt. Tāpat pētījums atklāja, ka pirmsskolas pedagogu mācīšanās vajadzības ir atšķirīgas starp dažādām pirmsskolām. Būtiska nozīme ir profesionālās kompetences pilnveides daudzveidīgajiem formātiem, kas ietver ne vien individuālu kursu apmeklēšanu, bet arī kolektīvo mācīšanos, pieredzes apmaiņas pasākumus, mentoringu u.c. Tas nodrošina ne vien praktisko pieredzi, bet arī tās pārnesi uz ikdienas darbu, savstarpēju sadarbību ar kolēģiem un veicina pedagoga pašrefleksiju, uz kuras tiek balstīta turpmākā profesionālā pilnveide, kas atbalsta efektīvu iekļaujošās prakses īstenošanu.
Inga arī pēc maģistra grāda ieguves turpina strādāt privātskolā „Patnis” par iekļaujošās izglītības metodiķi, lai atbalstītu gan pirmsskolas, gan skolas pedagogus iekļaujošās izglītības īstenošanā, izvērtējot katra bērna individuālās vajadzības: „Vadu arī profesionālās kompetences pilnveides seminārus pedagogiem, pielāgojot katru semināru tās auditorijai. Pateicoties maģistra darba pētījumam, kas identificēja dažādās pedagogu mācīšanās vajadzības, esmu sapratusi, ka nevar būt divi identiski semināri. Daloties savā iekļaujošās izglītības īstenošanas pieredzē ar dažādu pirmsskolu un skolu kolektīviem, vienmēr pirms tam noskaidroju konkrētās izglītības iestādes pedagogu mācīšanās vajadzības, kā rezultātā semināra saturs tiek balstīts uz šīm mācīšanās vajadzībām. Līdz šim nav bijušas pat divas vienādas semināra prezentācijas.”
Iekļaujošās izglītības īstenošana publiskajā telpā tiek daudz diskutēta, reizēm arī kritizēta gan no sabiedrības puses, gan no pedagogu puses. Ingas Grigaļunas pētījums atklāja, ka joprojām trūkst izpratnes par to, ko ietver iekļaujošā izglītība, kā to īstenot, kā arī trūkst pedagogiem nepieciešamais atbalsts. Pirmsskolas pedagogu mācīšanās vajadzības iekļaujošās izglītības īstenošanā ir ļoti daudzveidīgas. Pirmsskolas pedagogi atzīst, ka trūkst efektīvas profesionālās pilnveides, kas palīdzētu ikdienas praksē. Pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei ir jābūt individualizētākai, kur jāņem vērā dažādās pedagogu mācīšanās vajadzībām. “Nereti tas ir arī attieksmes jautājums – vai mēs kā sabiedrība esam spējīgi bez nosodījuma pieņemt citādo? Iekļaujošā izglītība nav tikai bērni ar speciālām vajadzībām, tie ir arī bērni, kas pārstāv citu kultūru, reliģiju, īpaši talantīgie bērni utt. Lai atbalstītu pedagogus iekļaujošās prakses īstenošanā, ir svarīgi nodrošināt daudzveidīgu profesionālās kompetences pilnveidi, kas galvenokārt ietver praksē pārbaudītas metodes. Svarīgi aktualizēt labās prakses piemērus, lai mainītu attieksmi no “viss ir grūti” uz “viss ir iespējams”,” norāda Inga.
Ingas Grigaļunas maģistra darba pētījuma galvenie ieteikumi praksei: „Profesionālai pilnveidei jāveicina darbinieka efektivitāte. Ir vairāki nozīmīgi kritēriji, kas bieži netiek ievēroti, bet ir svarīgi efektīvai profesionālās pilnveides pārnesei uz praksi:
satura atbilstība individuālajām mācīšanās vajadzībām;
praktiskās pieredzes iepazīšana;
dažādi mācību formāti;
refleksija par pārnesi darba vidē;
mentora atbalsts un uzraudzība;
vadības iesaiste profesionālās kompetences pilnveides plānošanā un īstenošanā.”
Viņa uzsver: nav divu vienādu semināru, jo katras iestādes pedagogu vajadzības ir unikālas, tāpēc profesionālajai pilnveidei jābūt individualizētai. Kā norāda Inga, darbs pētnieku grupā viņai ļāvis strādāt vidē, kur izvirzīto mērķu "latiņa" ir augsta, vienlaikus saņemot nepieciešamo metodisko atbalstu.
Maijas Vilnītes maģistra darba aizstāvēšana (30.04.2025.)
Maijas Vilnītes maģistra darba tēmas „Izglītības iestādes vadības loma pedagogu profesionālās pilnveides pasākumu pārneses efektivitātes veicināšanā” izvēli noteica personīgā vēlme padziļināti izpētīt, kā iespējams pilnveidot esošo sistēmu, lai sekmīgāk atbalstītu pedagogu profesionālo izaugsmi un profesionālās pilnveides rezultātu pārnesi uz mācību procesu. Maija stāsta: „Strādāju vairāk kā 3 gadus par direktora vietnieci metodiskajā darbā un ikdienā ir jāatbalsta vairāk kā 60 pedagogi, kas rada lielu izaicinājmu, ņemot vērā pedagogu dažādo profesionālo pieredzi, personības īpatnības un darba vajadzības. Organizējot profesionālās pilnveides procesu savā skolā saskāros ar interesi izpētīt tieši vadības lomu kā nodrošināt diferencētu un individuālajām vajadzībām atbilstošu pieeju. Īpaši novērtēju iespēju maģistra darbu izstrādāt pētījuma ietvaros, jo tas sniedza iespēju padziļināti iepazīt zinātniskās pētniecības procesu un gūt vērtīgu pieredzi par pētnieciskā darba organizēšanu un norisi augstākajā akadēmiskajā līmenī. Ļoti vērtīga bija dalība dažādu nozaru pārstāvju fokusgrupu intervijās, kas sniedza iespēju iepazīt profesionālās pilnveides īstenošanas praksi citās nozarēs un salīdzināt to ar pedagogu profesionālās pilnveides pieejām un pieredzi”. Nozīmīgs secinājums no Maijas Vilnītes maģistra darba pētījuma ir: “ja skolas vadība attīsta skolas organizācijas iekšējo kultūru, kas veicina macīšanos, organizējot meistarklases, mācīšanas grupas, palīdzot pedagogiem caur praktiskiem piemēriem un uzdevumiem ieraudzīt saikni starp teoriju, tas var būtiski veicināt pārneses rezultātus. Nepieciešams iesaistīt pedagogus lēmumu pieņemšanā par savu profesionālo pilnveidi, tādējādi veicinot katra pedagoga individuālo atbildību par savu profesionālo attīstību”.
Agijas Daces Bidiņas maģistra darba aizstāvēšana (27.11.2025.)
Agija Dace Bidiņa savā maģistra darbā “Labbūtība skolotāju profesionālās pilnveides kvalitātes vadībā” norāda, ka skolotāju profesionālā pilnveide nav tikai kursi, lekcijas un semināri, bet arī ikdienas darbs, sadarbojoties ar kolēģiem, patstāvīgi izpētot pieejamos resursus. Šo procesu iespējams vadīt trīs līmeņos – valsts, izglītības iestādes un indivīda jeb paša skolotāja līmenī. Katrs no trim līmeņiem var atbalstīt profesionālās pilnveides sistēmas vadīšanu tās formas, satura, ikdienas profesionālās pilnveides un kvalitātes ziņā. Sekojot maģistra darba ietvarā izstrādātajiem ieteikumiem, iespējams ieviest skolotāju labbūtību profesionālās pilnveides sistēmā, lai skolotājs justos labāk savā profesijā, nevēlētos to mainīt, kā arī nodrošinātu radošu, daudzveidīgu un augstākas kvalitātes mācību procesu skolēniem.
Agija stāsta: „tēmai noteikti bija jābūt aktuālai man, lai maģistra darba pētījuma rezultāts būtu jēgpilns un spētu arī ko mainīt, uzlabot pašreizējā situācijā. Tā nu sanāca, ka es, izglītības sistēmā strādājot, esmu kādreiz izdegusi un neizjūtu pietiekamu labbūtību. Konsultējoties ar iespējamo maģistra darba vadītāju, kopīgi nonācām pie skolotāju labbūtības nodrošināšanas profesionālās pilnveides kvalitātes vadībā, jo skolotāja profesionālā pilnveide ir profesijas neredzamā daļiņa, kas aizņem daudz laika un notiek arī ikdienas darbā. Tad arī manas tēmas ietvaros bija iespēja piedalīties projektā, ko es noteikti arī izmantoju. Ar mācīšanos un tieši pētniecisko darbību pieredze projektā man ir uzlabojusi skatījumu, jo tā ir nepārtraukta izaugsme un attīstība, kas nav ātrs un viegls process, tomēr ir ļoti nepieciešams, lai veiktu uzlabojumus gan individuālā, gan plašākā mērogā. Pēc maģistra grāda ieguves ir mainījies man skatījums uz lietām man apkārt, it kā spēju tās vairāk analizēt, kā arī izprotu dažādus cēloņus un rezultātus izglītības sistēmā precīzāk”.
Agija atzīst, ka maģistra darba pētījums un darbība projektā saderēja kopā kā „cimds ar roku” un maģistra darba pētījumam bija iespēja veikt izglītības iestāžu ekspertu interviju, kas veiktas projekta ietvaros, kontentanalīzi. “Mans maģistra darba rezultāts bija apkopot Latvijas vispārējo izglītības skolotāju, izglītības ekspertu kontentanalīzes un teorētiskās analīzes rezultātus ietvarā ar ieteikumiem, kā profesionālās pilnveides sistēmā ieviest labbūtību. Tad arī projekta lielais mērķis ir izstrādāt ietvaru, kurā maza daļiņa ir arī mana maģistra darba idejas. Kopumā dalība projektā palīdzēja izprast veiksmīgāk pētniecības procesu un deva iespēju konsultēties ar pētniekiem.”
Agijas Daces Bidiņas pētījuma pienesums ir arī skaidrojums par profesionālās pilnveides koncepta daudzdimensionālo būtību: „Skolotāju profesionālā pilnveide nav tikai kursi, lekcijas un semināri, bet arī ikdienas darbs, sadarbojoties ar kolēģiem, patstāvīgi izpētot pieejamos resursus utt. Šo procesu iespējams vadīt trīs līmeņos – valsts, izglītības iestādes un indivīda jeb paša skolotāja līmenī. Katrs no trim līmeņiem var atbalstīt profesionālās pilnveides sistēmas vadīšanu tās formas, satura, ikdienas profesionālās pilnveides un kvalitātes ziņā.”
Agija Dace Bidiņa kā būtisko secinājumu no sava pētījuma uzsver: „Skolotāju labbūtības nodrošināšanai nozīmīga ir droša un pozitīva darba vide, atbalsta sistēmas pieejamība, sadarbība un komunikācija ar kolēģiem u. c. faktori. Visbiežāk Latvijas vispārējās izglītības skolotāji patstāvīgi pilnveidojas, izpētot pieejamos resursus, kā arī sadarbojas ar kolēģiem, ko skolotāji novērtē arī kā noderīgas profesionālās pilnveides darbības, turklāt visretāk tiek veikta savstarpējā stundu vērošana un saņemts mentora atbalsts, respondenti stundu vērošanu arī atzīst kā nenoderīgāko no profesionālās pilnveides darbībām. Vidēji aptaujātie Latvijas skolotāji ir daļēji apmierināti ar savu labbūtību, tāpēc svarīgi to iekļaut profesionālajā pilnveidē. Lai tiktu organizēta kvalitatīva profesionālā pilnveide, jāņem vērā skolotāju labbūtība profesionālās pilnveides veikšanas formas, satura piedāvājuma plānošanā un ikdienas darba atbalsta sistēmas izveidošanā”.
Ceļā un pieaugušo profesionālās pilnveides ietvara izstrādi
Kopumā pētījuma rezultāti apliecina, ka veiksmīga zināšanu un prasmju pārnese uz praksi prasa mērķtiecīgu un skaidru sadarbību starp indivīdu, organizācijām un valsts pārvaldi. Pamatojoties uz visu līdz šim iegūto datu analīzi, projekta 3. posmā projekta komanda izstrādā Pieaugušo efektīvas profesionālās kompetences pilnveides ietvaru, kas Latvijas kontekstā nosaka, kādi procesi jānodrošina, lai profesionālās pilnveides mācības patiešām mainītu darba praksi; kādi rādītāji jāvērtē indivīda, organizācijas un valsts līmenī; kādi instrumenti ļauj to izmērīt.
2025. gadā rudenī ietvara projekta iecere tika apspriesta ar 23 ekspertiem no Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts izglītības attīstības aģentūras un nozaru ekspertu padomēm. Atgriezenisko saiti sniedza arī izglītības iestāžu vadītāji un pedagogi. Ekonomikas ministrija ir izteikusi interesi projekta secinājumus izmantot, izstrādājot Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju 2028.–2035. gadam. Ņemot vērā ekspertu ieteikumus ietvara uzmetuma pilnveidei, ietvars tika pilnveidots un nosūtīts izvērtēšanai 152 dažādu nozaru pārstāvjiem, kas piedalījušies VPP “Izglītība” projekta ietvaros organizētajās aktivitātēs (2024. gada fokusgrupās un / vai 2025.gada apspriedēs), iegūstot atgriezenisko saiti no 23 ekspertiem un atkārtoti pilnveidojot ietvaru.
Projekta 4. posmā pētnieki plāno pārvērst teoriju praksē – izstrādāt konkrētus, lietotājiem draudzīgus rīkus organizācijām un izglītības iestādēm, kā arī rekomendācijas valsts politikas veidotājiem. Tas šobrīd ir ļoti nozīmīgi, kad Latvija saskaras ar straujām pārmaiņām darba tirgū – digitalizācija, demogrāfiskās problēmas, ilgtspēja. Cilvēku spēja pielāgoties un apgūt jaunas prasmes kļūst par vienu no svarīgākajiem valsts konkurētspējas faktoriem. Tajā pašā laikā resursi ir ierobežoti, un katram eiro, ko ieguldām profesionālās pilveides mācībās, ir jāatmaksājas.
Pētījuma rezultāti apliecina, ka mērķtiecīga un efektīva profesionālā pilnveide nodrošina labklājības pieaugumu un veicina ilgtspējīgu valsts attīstību, pārvēršot individuālās prasmes kolektīvā konkurētspējā.
Projekta komandas tikšanās (27.01.2025.)
Projektā starpdisciplinārā pētnieku komanda regulāri sadarbojas ar politikas veidotājiem, lai pētījuma atziņas palīdzētu uzlabot valsts līmeņa izglītības stratēģijas. Projekta rezultāti dažadās to analīzes stadijās tiek apspriesti arī Latvijas Universitātes studiju kursos, kas veltīti pieaugušo izglītībai un pedagoģijai.
Nav iespējams noteikt vienu „formulu”, pēc kuras atrisināt pieaugušo profesionālās pilnveides efektivitātes un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanas jautājumus. Profesionālā pilnveide pati par sevi ir ļoti dinamiska, bet ir identificējami galvenie principi, kas jāievēro dažādos pieaugušo profesionālās pilnveides īstenošanas un novērtēšanas līmeņos iesaistītajiem.
Sabierībā un darba vietās jāmaina attieksme pret mācīšanos kā formālu procesu, novērtējot mācīšanās kā nepārtraukta, pārveidojoša procesa būtību. Katram pieaugušajam, kurš mācās, jāuzņemas aktīva atbildība par savu mācīšanos. Svarīgi ir ne tikai „apmeklēt kursus”, „iegūt apliecinājumus”, bet mācību laikā un pēc tām identificēt vismaz vienu praktisku elementu, ko ieviest vai pārveidot ikdienas darbā. Darba devējiem profesionālās kompetences pilnveides plānošana ir tieši jāsasaista ar organizācijas mērķiem, bet, ņemot vērā arī darbinieku vajadzības un karjeras attīstību. Darbinieku iesaiste profesionālās pilnveiedes vajadzību noteikšānā, mācību plānošanā un atbalsta nodrošināšana ir būtisks priekšnosacījums, lai mācīšanās profesionālajā pilnveidē būtu efektīvas. Pieaugšo izglītotājiem jāpiedāvā organizāciju un darbinieku reālajām vajadzībām atbilstīgas mācības – gan satura, gan formas un metodiskajā ziņā, vienmēr nodrošinot laiku un telpu dalībnieku refleksijai un atgriezeniskajai saitei. Katrai no ieinteresētajām pusēm jāsāk ar mazu, taktisku, bet stratēģiski nozīmīgu soli. Piemēram, pēc mācībām iespējami drīz pārrunājiet ar kolēģiem vienu jaunu atziņu un vienojieties par tās izmēģināšanu praksē.
Projekta vadītāja, LU IZPF PZI vadošā pētniece Svetlana Surikova uzsver, ka pētījums nav mērķēts kā nodevums tikai zinātnei, jo projekta komandai rūp arī ieguldījums praksei – lai Latvijas organizācijas un cilvēki, kas mācās un māca, varētu pieņemt uz datiem balstītus lēmumus par to, kā ieguldīt pieaugušo profesionālajā pilnveidē un kā pārliecināties, ka šie ieguldījumi atmaksājas.
2025. gada septembrī notika projekta vidusposma konference „Pieaugušo profesionālās pilnveides efektivitāte: teorija un prakse”, kurā tiešsaistē pulcējās 115 dalībnieki – pētnieki, politikas veidotāji, izglītības praktiķi. Šī bija pirmā reize, kad pētījuma starprezultāti tika prezentēti tik plašai auditorijai.
Pētījuma projekts turpinās līdz 2026. gada 21. decembrim un jau zināms, ka 4. decembrī LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā notiks projekta noslēguma konference, uz kuru tiks aicināti projekta partneri, atbalstītāji, visi, kas šo gadu laikā iesaistījušies pētījumā, kā arī ikviens pieaugušo profesionālajā pilnveidē ieinteresētais.
Interesentus aicinām sekot līdzi projekta gaitai un rezultātiem projekta mājas lapā latviešu un angļu valodā.
Šī raksta saīsinātā versija ir publicēta laikraksta „Zinātnes Vēstnesis“ 2026. gada 28. septembra (8/668) numurā (5.-7.lpp.).
Šis raksts ir daļa no Latvijas zinātnieku snieguma Valsts pētījumu programmas „Izglītība” projektā „Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” (VPP-IZM-Izglītība-2023/4-0001).
Raksta autore:
LU IZPF IZPIN asociētā profesore un LU IZPF PZI vadošā pētniece Dr.paed. Sanita Baranova
