LU konference
2025. gada 26. septembrī Eiropas Zinātnieku nakts ietvaros tiešsaistē tika rīkota VPP “Izglītība” projekta “Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” (projekta Nr. VPP-IZM-Izglītība-2023/4-0001) vidusposma konference, kur pētnieku komanda no Latvijas Universitātes, Ventspils Augstskolas un Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmijas iepazīstināja visus interesentus ar projekta starprezultātiem. Kopā vidusposma konferencē piedalījās 115 interesenti. Konferenci atklāja VPP projekta zinātniskā vadītāja Dr. paed. Svetlana Surikova, tad sekoja septiņas prezentācijas. Konferences noslēgumā tika organizēta diskusija, kuras laikā dalībniekiem bija iespēja uzdot jautājumus.
Konferencē uzstājās VPP projekta vadošā pētniece Dr. paed. Sanita Baranova ar prezentāciju “Pieaugušo profesionālās pilnveides un tās rezultātu pārneses uz praksi konceptualizācija”. Viņa ziņoja par pētnieku grupas apkopotajiem vairāk nekā 60 sistemātisko pārskatu un metaanalīžu rezultātiem, kas atklāj trīs galvenos efektīvas profesionālās pilnveides aspektus – mācību plānošanu un dizainu, īstenošanas kvalitāti un ietekmi uz darba sniegumu. Viņa uzsvēra, ka pārnese nenotiek automātiski – tā jāplāno un jāatbalsta.
VPP projekta vadošā pētniece Dr. paed. Dita Nīmante savā prezentācijā “No skolotāju profesionālās pilnveides uz tās pārnesi praksē – secinājumi no labās prakses” iepazīstināja ar 11 ārvalstu labās prakses piemēru analīzi. Viņa norādīja, ka efektīvu pārnesi nodrošina elastīgas un praktiskas mācību formas, piemēram, mācīšanās kopienas, darbības pētījumi vai mikromācīšanās modeļi. Ziņojumā tika izcelta Singapūras labā prakse, kura rāda, ka īsi, digitalizēti moduļi var būtiski veicināt darbinieku mācīšanās iesaisti un uzlabot sniegumu.
VPP projekta vadošā pētniece un zinatniskā vadītāja Dr. paed. Svetlana Surikova prezentācijā “Mācību pārneses efektivitātes mērīšanas instrumenti” iepazīstināja klausītājus ar 68 gadījumu analīzes rezultātiem un secināja, ka, adaptējot jau esošu vai izstrādājot jaunu instrumentu pieaugušo profesionālās kompetences pilnveides rezultātu pārneses uz praksi efektivitātes mērīšanai, jāizvairās no pārāk lielas birokratizācijas, jānodrošina objektīvi un organiski mērījumi, kur pašnovērtējums ir tikai viens no komponentiem un mērīšanas instrumentu izmantošana ir kā organiska daļa no profesionālās darbības, nevis tās papildinājums.
VPP projekta vadošā pētniece Dr. paed. Gunta Siliņa-Jasjukeviča uzstājās ar prezentāciju “Pieaugušo profesionālā pilnveide Latvijā: fokusgrupu dalībnieku skatījums”. Viņa ziņoja par 14 fokusgrupu interviju un diskusiju rezultātiem, kas tika īstenoti 2024.gada nogalē. Intervijās un diskusijās piedalījās 129 dažādu nozaru pārstāvji (eksperti, pieaugušo izglītības pakalpojumu sniedzēji un ņēmēji). Šajā ziņojumā tika secināts, ka nepieciešama integrēta, elastīga un sadarbībā balstīta pieaugušo izglītības ekosistēma.
VPP projekta vadošā pētniece Dr. sc. administr. Inese Lūsēna-Ezera prezentācijā “Galvenie šķēršļi efektīvas pieaugušo profesionālās pilnveides īstenošanai Latvijā” iepazīstināja klausītājus ar Latvijā iepriekš veikto pētījumu rezultātiem un pievērsās galveno profeisonālās pilnveides šķēršļu analīzei, detalizēti iztirzājot vairākas šķēršļu grupas, kas tika aktualizētas fokusgrupu intervijās. Viņa secināja, ka ir nepieciešami uzlabojumi profesionālās pilnveides atbalsta sistēmā, īpaši attiecībā uz resursu nodrošinājumu un koordināciju starp dažādām nozarēm un atbildības līmeņiem, kā arī norādīja, ka jārisina mācību pieejamības jautājums reģionos.
VPP projekta vadošais pētnieks Dr. psych. Aleksandrs Koļesovs savā prezentācijā “Motivācija mācīties un mācību pārnesi veicinošie faktori Latvijas darbinieku skatījumā” analizēja darba ņēmēju aptaujas rezultātus Latvijā. Viņš uzsvēra, ka darbinieku orientācija uz sasniegumiem (tieksme pēc izaugsmes), aktuāls mācību programmu saturs un darba devēju atbalsts ir centrālie elementi mācību rezultātu pārneses veicināšanai.
VPP projekta vadošā pētniece Dr. sc. administr. Una Libkovska un doktorante Zane Zonberga prezentācijā “Ieguldījumu cilvēkkapitāla attīstībā ietekme un atdeve Latvijas tautsaimniecībā” uzsvēra, ka ieguldījumiem cilvēkkapitāla attīstībā ir tieša un pozitīva ietekme uz produktivitāti, inovāciju spēju un IKP pieaugumu. Tie palīdz veidot konkurētspējīgu, zināšanās un prasmēs balstītu ekonomiku, kas nodrošina ilgtermiņa labklājības pieaugumu. Latvijai ir labs potenciāls būtiski palielināt cilvēkkapitāla ieguldījuma atdevi, ja izdosies nodrošināt trīs būtiskus priekšnoteikumus: stratēģisku un ilgtermiņa plānošanu, koordinētu institucionālo sadarbību, ciešāku sasaisti starp izglītību un darba tirgus vajadzībām.
Konferences videoieraksts pieejams Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes YouTube kanālā: https://youtu.be/aBXUE_FKFVs
Konferences kopprezentācija pieejama ŠEIT.
