2021

Pētījuma mērķis

Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai skolotāju konverģenta (KD) un diverģenta domāšana (DD) paredz skolotāju iesaisti izglītības pārmaiņās (novitāte). Pakārtots mērķis ir arī izstrādāt Skolotāju iesaistes izglītības pārmaiņās aptauju (SIIPA). 

Īss teorētiskais pamatojums

Izglītības pārmaiņu analītiķi atzīst, ka izglītības reformai jābūt labi pamatotai (Connell, & Klem, 2000), kaut gan praksē mēdz būt citādi, tās var būt sasteigtas, detaļās nepārdomātas, ilgstošas un ar nepietiekami izpratni par skolotāju kā pārmaiņu resursu (piemēram, Wongwanich, 2015; Pongratz, 2006; Mortimore, 2006). Konverģentā (KD) un diverģenta domāšana (DD) ir viens no pamatresursiem, kas nodrošina skolotāja adaptāciju jaunajai izglītības videi (protams svarīgi arī citi faktori). Neskatoties uz abu domāšanas veidu svarīgo lomu, izglītības pārmaiņu ieviešanas kontekstā tie nav pētīti ne vienā valstī (izskatītas Science Direct vai SCOPUS datu bāzes publikācijas). Pierādījumi jau ir apliecinājuši, ka pieaugušiem cilvēkiem domāšana ir ļoti svarīga spēja, kas nozīmīgi paredz darba sasniegumus un adaptivitāti darba prasībām (Lang et al., 2010). Pašlaik šo spēju mērīšanai lietoto instrumentu klāsts ir visai šaurs, īpaši DD jomā (Runco, 1999; Runco et al, 2016; Peepler 2017), nereti KD mērījumiem tiek izmantoti ļoti sen izstrādāti instrumenti (Remote Asocciate tests –RAT, Mednick, 1962). Projekta autores izstrādātie jaunie Skolotāju konverģentas domāšanas (SKD) un Skolotāju diverģentas domāšanas (SDD) testi ir balstīti nevis vispārīgās zināšanās, bet skolotāju profesionālās zināšanās un pieredzē, ko plānots izmantot šajā pētījumā.

Līdzšinējos pētījumos nav arī konceptualizēts konstrukts – skolotāja iesaiste (involvement) izglītības pārmaiņās (SIIP). Pastāv vairāki līdzīgi jēdzieni, piemēram, iesaistīts skolotājs, ko mēra ar Engaged Teachers Scale (ETS) (Klassen,  Yerdelen, & Durksen, 2013), kas raksturo motivācijas konstruktu, bet ne uzvedību (Inceoglu & Fleck, 2010; Schaufeli, Bakker, & Salanova, 2006; Bakker, et.al., 2020), vai arī  skolotāju ieinteresētība (Stages of Concerns Questionnaire, Bailey & Palsha, 1992; Shotsberger & Crawford, 1996). Tāpēc viens no šī pētījuma apakšmērķiem ir izstrādāt uzticamu un valīdu SIIP aptauju, kas iesaisti aplūko kā dalību (noteikta veida uzvedību) pārmaiņu procesos. Skolotāja iesaistes izglītības pārmaiņās aptaujas izstrāde tiks veikta pamatojoties uz psihometrikas teorijā definētajām stadijām (Kline, 2005; Evers, et al., 2013.a, 2013b).

Konverģenta domāšana ir process, kas, risinot problēmu, noved pie pareizas atbildes, bet diverģenta domāšana tiek izmantota tādu problēmu risinājumos, kur iespējamas vairākas atbildes un kurām vērtē raitumu (fluency), elastību (flexibility), iztrādātību (elaboration) un oriģinalitāti (originality). Abi jēdzieni laika gaitā nav būtiski mainījušies (Guilford, 1956; Torrance,1974; Amabaile, 1982, Runco, 2004, Lubart, 2010, Raščevska 2020).

Plānotie rezultāti

Iegūtie rezultāti paplašinās zinātību par K-H-K otrā intelekta modeļa (Schneider & Newman, 2015)  jomu-specifiskām spējām, konverģento un diverģento domāšanu. Piedāvās pētniekiem uzticamu un valīdu instrumentu Skolotāja iesaistes izglītības pārmaiņu (SIIP) turpmākiem pētījumiem un noskaidros abu domāšanas veidu lomu skolotāja iesaistē izglītības pārmaiņu periodā. Plānots noteikti publicēt vienu, vai pat divus rakstus, kā arī divu maģistra darbu izstrādi, viens tiks jau aizstāvēts 2021. gadā. 

Vadītājs: Malgožata Raščevska

Pētījuma mērķis

Novērtēt universitātes studentu piederības Latvijai psiholoģisko sastāvdaļu lomu uztvertā sociālā konteksta un emigrācijas nodomu mijiedarbībā.

Īss teorētiskais pamatojums

Neskatoties uz migrācijas ierobežojumiem pandēmijas laikā, emigrācija paliek būtisks Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās faktors. Jauniešu grupā ir samērā augsti nodomi emigrēt no valsts (https://www.csb.gov.lv/sites/default/files/publication/2019-12/AMA_11.12.2019.xlsx).

Piederības izjūtas attīstība spēlē būtisku lomu indivīdu plānos. Notiekošā izpēte rāda, ka valsts līmenī var izšķirt divas piederības sastāvdaļas: 1) iesaiste un uztvertā pieņemšana (Hagerty et al., 1992; Walton & Cohen, 2011); 2) savas pagātnes, tagadnes un nākotnes saistīšana ar valsti (Dekel & Tuval-Mashiach, 2012; Kolesovs, 2019a).

Sociālā konteksta uztverē jāuzsver personīgo mērķu mijiedarbība ar iespējām šo mērķu sasniegšanai Latvijā (Kolesovs, 2019), uztverto kontroli par notiekošo valstī (Kolesovs, Ruza, & Silkāne, in press) un uztverto atbalstu akadēmiskajā jomā un tuvās attiecībās.

Ir svarīgi pārbaudīt katras piederības izjūtas sastāvdaļas pienesumu nākotnes plānos un identificēt mainīgos lielumus, kuri prognozē pašu piederību.

Plānotie rezultāti

• Piederības izjūtas sastāvdaļas var spēlēt mediatora lomu konteksta un nodomu mijiedarbībā.

Vadītāja: Aleksandrs Koļesovs

Pētījuma mērķis ir izpētīt saistības starp vecāku emociju regulācijas prasmēm, vecāku audzināšanas pieejām, bērna emociju regulācijas prasmēm un to saistība ar bērna attiecību grūtībām

Īss teorētiskais pamatojums:

Mūsdienu attīstības un klīniskās psiholoģijas zinātniskajā literatūrā arvien vairāk vērības tiek pievērsts bērna emociju regulācijas prasmju nozīmībai saistībā ar bērna spēju adaptēties savā sociālajā vidē, veiksmīgi veidot attiecības gan ar saviem vienaudžiem, gan ar pieaugušajiem, vai arī pretēji, bērna grūtībām veidot attiecības un tās uzturēt. Bērna emociju regulācijas prasmes, savukārt, būtiski ietekmē viņa gaitas izglītības sistēmā -- gan saistībā ar 2 socializēšanos ar klases biedriem un skolotājiem, gan arī saistībā ar spējām pievērsties mācību procesam, it īpaši situācijās, kad notiek sastapšanās ar neveiksmēm. Emociju regulācijas grūtības ir saistītas ar bērna attiecību problēmām, uzvedības problēmām un cita veida psiholoģiskām grūtībām (Johnson, Hawes, Eisenber, Kohlhoff, & Dudeney, 2017). Emociju regulācija attiecas uz spēju atpazīt un vadīt savas emocionālās reakcijas, un to ietekmē bioloģiskās predispozīcijas un iepriekšējā dzīves pieredzes, it īpaši pieredze agrīnās bērnu-vecāku attiecību kontekstā (De Witte, Sütterlin, Braet, & Mueller, 2016). Lai veicinātu bērna emociju regulācijas prasmes ir būtiski labāk izprast starppaudžu mijiedarbību – kādā mērā vecāku prasmes regulēt savas emocijas ir saistītas ar bērna emociju regulācijas prasmju attīstību (Hajal & Paley, 2020). Tas, kā vecāki izprot, kontrolē un pauž savas emocijas un kā reaģē uz bērna emociju izpausmēm, var būtiski ietekmēt to, kā bērnam attīstas izpratne par emocijām un emociju regulāciju. Emocionālās reakcijas un emociju regulācija, kas norita bērnavecāka mijiedarbības kontekstā, var būtiski ietekmēt arī bērna priekšsstatus par sevi un par attiecībām. Bērni mācās, vērojot savu vecāku emocionālās reakcijas (Morris, Criss, Silk, & Houltberg, 2017), un vecāku negatīvo emociju izpausmes var tieši ietekmēt bērna socioemocionālo stāvokli. Piemēram, ja vecāki pauž trauksmi savās emocionālās reakcijās, tad bērni izrādīs vairāk baiļu jaunās situācijās un izvairīsies no tām (Aktar & Bogels, 2017). Vecāku audzināšanas pieejas var veicināt vai arī mazināt vecāku emociju regulāciju grūtību starppaaudžu pārnesumu – līdz ar to veicināt vai arī mazināt bērna emociju regulācijas prasmes (Brenning, Soenens, Van Petegem, & Vansteenkiste, 2015). Tomēr nav zināms cik lielā mērā vecāku audzināšanas pieejas var sniegt mediācijas vai moderācijas efektu, lai stiprinātu vai mazinātu saistības starp vecāku emociju regulāciju grūtībām un bērna prasmes kontrolēt savas emocijas un veiksmīgi veidot attiecības.

Plānotie rezultāti

Pētījuma rezultātā būs pārbaudītas hipotēzes saistībā ar vecāka emociju regulāciju prasmju saistību ar viņa audzināšanas pieejām, viņa bērna emociju regulācijas prasmēm un bērna attiecību probēmām. Pētījuma rezultātā būs ievākti dati, kas papildinās 2020. gadā ievāktos datus no Vainlandas adaptīvās uzvedības aptaujas, trešais izdevums (Vineland Adaptive Behavior Scales III), kas kalpos par pamatu turpmākam Vainlandas aptaujas standartizācijas procesam, turpmākos pētījumos. Šī pētījuma rezultātā būs arī adaptēta Emociju regulācijas grūtību skala (Difficulties in Emotion Regulation Scale; DERS-18; Gratz & Roemer, 2004).

Vadītāja: Sandra Beatrice Sebre

Pētījuma mērķis

Izpētīt akadēmiskā personāla un studentu iekļaujošas augstākās izglītības pieredzi institucionālā kontekstā un izstrādāt pētījumā pamatotas rekomendācijas iekļaujošas augstākās izglītības īstenošanai augstākās izglītības iestādē X.

Uzdevumi:

• Apkopot un analizēt teorētisko literatūru par iekļaujošas augstākās izglītības izpratni un risinājumiem institucionālajās politikās un studiju procesā.
• Apkopot un analizēt studiju pogrammu, studiju kursu izstrādi un akutalizāciju un studiju procesu reglamentējošos normatīvos aktus, noteikt to atbilstību iekļaujošas izglītības ieviešanai.
• Izstrādāt un aprobēt pētījuma instrumentāriju iekļaujošas augstākās izglītības pieredzes izpētei.
• Analizēt akadēmiskā personāla un studentu pieredzi iekļaujošas augstākās izglītības kontekstā augstākās izglītības iestādē X, veicot empīrisko pētījumu.
• Apkopot iegūtos datus, analizēt, interpretēt, izdarīt secinājumus par iekļaujošas izglītības pieredzi un izpausmēm augstākās izglītības iestādē X.
• Izstrādāt rekomendācijas iekļaujošas augstākās izglītības attīstībai augstākās izglītības iestādē X.
• Nodrošināt iegūto rezultātu ilgtspēju, apspriežot pētījuma rezultātus konferencēs un publicējot tos zinātniskajos žurnālos, kā arī izmantojot izstrādātās rekomendācijas ieviešanā.

Plānotie rezultāti

Tiks izstrādātās teorētiskājā un empīriskajā izpētē balstītas rekomendācijas augstākās izglītības iestādes X administrācijai iekļaujošajas augstākās izglītības politikas ieviešanai un akadēmiskajam personālam iekļaujoša studiju procesa īstenošanai. Rekomendācijas gan institucionālajam politiskajam ietvaram, gan pedagoģiskajama procesam fokusēsies uz šādiem iekļaujošas izglītības aspektiem: izglītības vides pieejamība, augstākās izglītības mērķgrupu vajadzības, organizatoriskais un metodiskais atbalsts augstskolas personālam iekļaujošas izglītības īstenošanai.

Pētījumā būs izstrādāta un aprobēta metodoloģija, ko varēs izmantot iekļaujošas izglītības situācijas izpētei un attīstībai citās augstākās izglītības iestādēs. 

Zinātniskās pētniecības projekta rezultāti tiks sagatavoti publikācijās, kas iesniegtas publicēšanai divos Web of Science vai SCOPUS datu bāzēs indeksētos zinātniskajos žurnālos. Pētījuma rezultāti prezentēti un apspriesti divas konferencēs.

Vadītāja: Sanita Baranova

Pētījuma mērķis

Izpētīt metodiskās pieejas dizaina produktu radīšanas apguvei atbilstoši dizaina procesa posmiem topošajiem dizaina un tehnoloģiju skolotājiem.

Īss teorētiskais pamatojums:

No 2020./21.mācību gada mācību priekšmets Mājturības un tehnoloģiju tiek transformēts par Dizainu un tehnoloģijām. Nepieciešams izstrādāt metodiku dizaina un tehnoloģiju  apguvei gan augstskolā topošajiem skolotājiem, gan skolēniem. Urdziņa-Deruma (2009) izstrādājusi teorētisko pamatojumu tekstila kā mākslas izstrādājumu radīšanai, šī brīža uzsvari prasa izstrādāt jaunu pieeju atbilstoši dizaina procesa teorijai. Latvijā Freimane (2015B; 2015A) izpētījusi dizainu ilgtspējīgai sociālai labklājībai, kā arī dizaina procesa apguves iespējas skolā. Dizaina procesa posmu apguvi topošajiem dizaineriem un skolēniem vispārizglītojošajā skolā pētījuši Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki (Briede un citi, 20202). Ārzemju zinātnieki pētījuši dizaina mācīšanas un mācīšanās problēmas gan profesionālu dizaineru sagatavošanā (Persad & Sofaer, 2018;  Sawyer, 2018), gan topošo skolotāju studijās (Karppinen,  Kallunki, & Komulainen, 2017; Pöllänen, 2009, 2019; Kokko,  & Räisänen, 2019, Dooren et al., 2014; Laamanen, 2012), gan vispārizglītojošajā skolā (Saarinen, A., Seitamaa-Hakkarainen, P., & Hakkarainen, 2019; Goucher-Lambert,  Cagan, 2019; Aflatoony, Wakkary,  & Hawryshkewich, 2018; Syrjäläinen, E. & Seitamaa-Hakkarainen, 2014; Carroll et al., 2010). Nousala, Ings un Džons (Nousala, Ing & Jones 2018)  pētījuši dizaina izglītību, izpētes koncepcijas, idejas un domāšanas virzienus, kuri apspriesti dizaina vadītāju starptautiska sadarbības simpozijos. Riisa un Grota (Riis & Groth, 2020) analizē metodoloģijas un metožu  problēmas doktorantu pētījumos dizaina produktu izstrādē un to apguves procesā, galvenokārt Norvēģijā un Somijā. Nortviga (Nortvig et al., 2020) analizē virtuālās realitātes izmantošanu praktiskajos kursos topošajiem mākslas, rokdarbu un  dizaina skolotājiem. Persada un Sofaera (Persad & Sofaer 2018 ) pētījumā analizē arheoloģiskā materiāla izmantošanas pieredzi radošu dizaina produktu izveidei. Dazkirs un citi (Dazkir et al.2013) atklāj pieeju, ka dizaina studiju sākumposmā studentiem ir nepieciešams dot  uzdevumus, kur ir sniegtas instrukcijas un norādīti konkrēti iedvesmas avoti. Brauna (2013) izstrādājusi adītu produktu radīšanas pieeju atbilstoši dizaina procesa posmiem. Saarinena, Seitamaa-Hakkarainena un Hakkarainens (Saarinen, Seitamaa-Hakkarainen, & Hakkarainen, 2019) pētījis dizaina produktu dokumentēšanu  E-portfolio vispārizglītojošajā skolā, savukārt  Mekele un Nimkulrata (Mäkelä & Nimkulrat, 2018) pētījušas dokumentēšanu kā metodi apzinātai refleksijai dizaina procesā un par dizaina procesu. Maus (2019) analizē ilgtspējības aspektus dizaina produktu izveides apguves procesā.

Plānotie rezultāti

• Tiks izstrādāta teorētiski un praktiski pamatota metodika dizaina produktu izstrāde dizaina un tehnoloģiju skolotāju sagatavošanai.

Vadītāja: Māra Urdziņa-Deruma

Pētījuma mērķis: Empīriski pētīt dažāda veida refleksijas efektivitāti topošo skolotāju metakognitīvo prasmju pinveidei studiju procesā.

Pētījuma uzdevumi:

• Teorētiski pamatot metakognitīvo prasmju struktūru, kritērijus un rādītājus.
• Analizēt refleksijas organizēšanas pieredzi skolotāju izglītības pētījumos.  
• Eksperimentāli pārbaudīt dažādu refleksijas formu efektivitāti topošo skolotāju metakognitīvo prasmju pilnveidei.
• Apkopot ieteikumus studentu metakognitīvo prasmju pilnveidei sekmēšanai studiju procesā.

Plānotie rezultāti:

1. Raksts starptautiskā žurnālā Acta Paedagogica Vilnensia, ISSN 1392-5016 | eISSN 1648-665X, indeksēts SCOPUS un Google Scholar (h5-index 5; h5-median 7).
2. Raksts ATEE konferences rakstu krājumā. 

Vadītāja: Ilze Briška

Pētījuma mērķis

• Mūsdienu situācijai atbilstošu darbinieku atlases un attīstības novērtēšanas metodes otrreizēja validēties pārbaude veidojot tiešsaistes tehnoloģijā balstītu mērinstrumentu.
• Jautājumu formulējumu pārbaude atšķirīgā izlasē.

Īss teorētiskais pamatojums

Mūsdienu darba vidi raksturo arvien pieaugošs pārmaiņu ātrums. Amati, kas šodien ir aktuāli rīt vairs tādi var nebūt, darbiniekiem ir jāmeklē jauna darba vieta vai jāspēj ātri pārkvalificēties citam amatam tai pašā organizācijā. Attiecīgi, spējai ātri adaptēties jaunām situācijām ir vitāli svarīga loma darbiniekiem un līdz ar to arī organizācijām (Griffin, Neal, & Parker, 2007). No uzņēmuma perspektīvas ir svarīgi saprast gan kādi būs piemērotākie darbinieki tieši viņu organizācijai un konkrētajam amatam, gan arī kā arī atsevišķās situācijās prognozēt, kuri darbinieki visdrīzāk spēs pārkvalificēties un, kādiem jauniem amatiem drīzāk spēs pielāgoties. Lai atbildētu uz jautājumu par pārkvalifikācijas iespējām, karjeras un psiholoģiskā konsultēšanā tiek izmantota indivīda un vides saderības teorija (Kristof-Brown & Guay, 2011), kas palīdz cilvēkiem meklēt savu individuālo raksturiezīmju saderību ar darba vides un amatu prasībām. 

Balstoties uz indivīda – vides saderības teorijā, indivīdi ar noteiktām prasmēm, spējām un zināšanām ir labāk piemēroti darbam, ja viņu zināšanas, prasmes un spējas atbilst veicamā darba nepieciešamajām zināšanām, prasmēm un spējām (Kristof-Brown & Guay, 2011). No tā izriet, ka viens un tas pats cilvēks dažādās organizācijās vai dažādās pozīcijās var uzrādīt ievērojami atšķirīgu sniegumu.

Indivīdu raksturojošie aspekti, kas ir saistīti ar darba sniegumu dažādos amatos un vērsti uz uzvedību, kas raksturo pielāgošanos pārmaiņām, ir dažādas: kognitīvās spējas vai vispārīgais intelekts (Schmidt & Hunter, 1998; Salgado, Anderson, Moscoso, Bertua, De Fruyt, & Rolland, 2003), personības iezīmes (Salgado, 2003; Barrick, Mount & Judge, 2001), profesionālās intereses (Su, 2020; Nye, Su, Rounds, & Drasgow, 2017), pašefektivitāte (Bandura, 2012), neatlaidība (Duckworth, Peterson, Matthews & Kelly, 2007; Duckworth, Quirk, Gallop, Hoyle, Kelly, & Matthews, 2019), implicītas pārliecības par cilvēka dabu (Dweck & Leggett, 1988; Burnette, O'Boyle, VanEpps, Pollack, & Finkel, 2013), mērķu orientācija (VandeWalle, 2001; Theis & Bipp, 2019), pretošanās pārmaiņām (Oreg, 2003; Wanberg & Banas, 2000) un lojalitāte pret organizāciju (Allen & Meyer, 1990; Naquin & Holton, 2002).

Kopumā indivīda kognitīvās spējas, personība un attieksmes darba vietā ir saistītas ar vispārējo darba sniegumu (Riketta, 2008; Kristoff-Brown, Zimmerman, & Johnson, 2005), un, pieņemot lēmumu par darbinieku tālāko attīstību un kvalifikāciju, ir nepieciešams izvērtēt gan to, kas darbiniekam padodas, gan to, kādā vidē darbiniekam būs augstāka motivācija turpināt darbu pārmaiņu laikos.

Skatot dažādus darbinieku novērtēšanas rīkus, ir svarīgi mazināt arī iespējamību viltot rezultātus, ja šādu novērtēšanas rīku pielieto administratīvos lēmumos vai personāla atlasē. Papildu līdz šim lietotām melu skalām (vai sociālās vēlamības skalām), viens no aspektiem, kam pētnieki pēdējo gadu laikā pievērš uzmanību, ir novērtēšanas instrumentu izstrāde piespiedu izvēļu formā (Cao & Drasgow, 2019), kas var mazināt vēlmi atbildēt sociāli vēlami uz personības iezīmju jautājumiem. Tāpēc šajā instrumentā personības iezīmju sadaļa tiek veidota pēc piespiedu izvēlēm, mazinot sociāli vēlamo atbilžu izteiktību. Lai veiktu novērtēšanas instrumenta validitātes pārbaudi, tiks izmantoti darba snieguma kritēriji atbilstoši organizācijas personāla novērtēšanas sistēmai, lai noteiktu indivīda darba sniegumu prognozējošos mainīgos un veiktu otrreizēju novērtēšanas instrumenta pārbaudi tādos uzņēmumos un amatos, kas ir pakļauti pārmaiņām, t.i., informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju uzņēmumi, un salīdzinājumam ar publiskā sektora organizācijām, piem., augstākās izglītības iestādēs.

Aptaujas aizpildīšanai tiek veidotas elektroniski. Lai izveidotu vienotu iegūto rezultātu apstrādi un testa rezultātu skaidrojumu, tiek izmantoti tehnoloģiskie risinājumi automātisku atskaišu sagatavošanā sadarbībā ar privātā sektora uzņēmumu.

Plānotie rezultāti

Tiek izstrādāts valīds un ticams personības, profesionālo interešu un attieksmju darba vidē novērtēšanas instruments, kas organizācijām palīdz noteikt darbinieka attīstības jomu, balstoties darbinieka individuālos raksturlielumos salīdzinājumā darbinieku vidējiem rādītājiem četrās amatu grupās (IT, klientu atbalsts, administratīvais atbalsts un vadītāji). Nākamajā pētniecības solī instruments tiks digitalizēts lietošanai tiešsaistē.

Vadītāja: Ivars Austers

Pētījuma mērķis:

Analizēt skolēnu digitālās mācīšanās resursus tikumu iedzīvināšanai un caurviju prasmju pilnveidei izglītības satura reformas kontekstā Latvijā.

Uzdevumi:

• analizēt ārējos normatīvos aktus un zinātniskās literatūras avotus;
• apstrādāt primāros empīriskos datus sekundāro datu ieguvei un analīzēt tos, iesaistot maģistra līmeņa studentus;
• sekmēt pētījuma rezultātu publicitāti Latvijā un ārzemēs, sagatavojot pētījuma rezultātus publicēšanai Web of Science vai SCOPUS indeksētajā žurnālā.

Plānotie rezultāti

• Pētījuma rezultāti prezentēti LU 79. starptautiskajā zinātniskajā konferencē;
• Sagatavots un iesniegts raksts publicēšanai WoS un/vai SCOPUS indeksētā žurnālā.

Vadītāja: Tamāra Pīgozne

Pētījuma mērķis:

Pētīt un analizēt skolu vadītāju un skolotāju profesionālās kompetences pilnveides programmas “Atbalsts skolas vadībai un pedagogiem skolēnu vērtību un tikumiskās audzināšanas veicināšanai skolā” izstrādes, īstenošanas un novērtējuma procesu un rezultātus, lai pilnveidotu programmas saturu un metodoloģiju un veicinātu programmas piemērotības, īstenojamības un ietekmes kvalitātes uzlabošanu.

Uzdevumi:

• veikt normatīvo dokumentu un zinātniskās literatūras avotu atlasi un analīzi;
• veikt empīrisko datu apstrādi un analīzi;
• sekmēt pētījuma rezultātu publicitāti Latvijā un ārzemēs, sagatavojot pētījuma rezultātus publicēšanai vienā WoS indeksētajā konferences rakstu krājumā un vienā WoS un/vai SCOPUS indeksētajā žurnālā, sadarbojoties ar vienu ekspertu skolēnu tikumiskās audzināšanas jautājumos.

Plānotie rezultāti:

• Sagatavots un iesniegts viens raksts publicēšanai WoS un/vai SCOPUS indeksētajā žurnālā.
• Sagatavots un iesniegts viens raksts publicēšanai WoS indeksētajā konferences rakstu krājumā.

Vadītāja: Svetlana Surikova