LZP fundamental research project No 09.1483 „Development of Media Pedagogy in the Information Society: Latvia’s Context”

LZP fundamentālā pētījuma projekts Nr.09.1483 „Mediju pedagoģijas attīstība informācijas sabiedrībā: Latvijas konteksts” (Development of Media Pedagogy in the Information Society: Latvia’s Context)

Projekta vadītāja: Dr. paed., prof. Aīda Krūze

Projekta īstenošanas laiks: 2009. gads 

Projekta mērķis: Pētot trīs dažādu pedagoģiskajā procesā nozīmīgu mediju (mācību grāmatas, muzejs, audiovizuālie masu mediji) aktualitātes, attīstīt mediju pedagoģiju Latvijā kā informācijas sabiedrībai atbilstošu pedagoģijas zinātnes apakšnozari.

Projekta uzdevumi:

  • Attīstīt mediju pedagoģijas kā pedagoģijas zinātnes apakšnozares teorētiskos pamatus.
  • Izstrādāt zinātniski pamatotu teoriju mūsdienīgu mācību grāmatu veidošanai, novērtēšanai, izmantošanai.
  • Apkopot, izpētīt un zinātniski pamatot muzeja kā studiju un pētniecības vietas izmantošanas iespējas augstskolu pedagoģiskajā procesā.
  • Izpētīt audiovizuālo masu mediju pedagoģisko potenciālu audzināšanas procesā ģimenē.
  • Pētījuma gaitā iegūtos rezultātus popularizēt pedagogu, izglītības nozares vadītāju, vecāku u. c. sabiedrības grupu vidū Latvijā un ārzemēs.

Projekta īstenotāji: Rudīte Andersone, Zane Āķīte, Andrita Krūmiņa, Aīda Krūze, Iveta Ķestere, Zanda Rubene, Lūcija Rutka, Alīda Zigmunde.

Projekta rezultāti:

  • 2009. gadā noritēja vispārējās un projekta apakšvirzienu pētniecības metodoloģijas izstrāde. Galvenais akcents tika likts uz aktuālās ārzemju pieredzes apkopošanu mediju pedagoģijā – tika apmeklētas konferences, studēta literatūra, uzsākta sadarbība ar ārzemju ekspertiem. Otrs nozīmīgs projekta dalībnieku darbības virziens bija mediju pedagoģijas kā jaunas pedagoģijas zinātnes apakšnozares izskaidrošana un popularizēšana Latvijā.
  • Pētījuma apakšvirzienā „Mācību grāmata kā medijs” turpinās sadarbība ar organizāciju Internationale Gesellschaft für historische und systematische Schulbuchforschung (IGFHUSS), tās darbībā iesaistīti projekta dalībnieku doktoranti. Uzsākta beļģu un latviešu mācību grāmatu salīdzinošā izpēte sadarbībā ar Lēvenes universitāti. Turpinās sadarbība ar IZM VISC (Valsts Izglītības Satura Cents) par mācību līdzekļu izvērtēšanu, jauno izvērtēšanas kritēriju ieviešanu praksē. Apkopota un izpētīta jaunākā zinātniskā literatūra par mācību  grāmatu funkcijām, izveides principiem, mācību satura uztveres īpatnībām dažādu vecumu skolēniem. Noformulēti mācību grāmatu izveides zinātniskie principi. Izstrādāti mācību līdzekļu novērtēšanas kritēriji un izveidotas mācību literatūras izvērtēšanas tabulas. Apkopoti Latvijas skolotāju aptaujas rezultāti par mācību grāmatu kvalitātes izvērtējumu. Skolotāju kursos, semināros un Latvijas Matemātikas skolotāju  asociācijas konferencē Rīgā skaidrotas psiholoģiskās likumsakarības mācību procesā un to ievērošana mācību līdzekļu izstrādē un novērtēšanā, mācību grāmatas novērtēšanas pamatnostādnes atbilstoši valsts izglītības standarta prasībām. Ir praksē aprobētas mācību grāmatas novērtēšanas pamatnostādnes, recenzējot mācību grāmatu matemātikā 2. klasei bilingvālām mācībām.
  • Pētījuma apakšvirzienā „Muzejpedagoģija kā mediju pedagoģijas sastāvdaļa” turpināta sadarbība ar Leipcigas skolu muzeju, apmeklēts skolu muzejs Roterdamā, apzināta šo muzeju pieredze muzeja kā studiju un pētniecības vietas iekārtošanā. Apzināti Latvijas augstskolu muzeji. Apkopoti materiāli par „jauno muzeoloģiju”, kas tika apspriesta International Standing Conference for History of Education Utrehtā, Nīderlandē. Iegūtās zināšanas iestrādātas LU studiju kursos pedagoģijas vēsturē ar mērķi izglītot topošos skolotājus par muzejpedagoģijas iespējām.
  • Pētījuma apakšvirzienā „Audiovizuālo masu mediju pedagoģiskais potenciāls audzināšanas procesā ģimenē Latvijā 21. gs. sākumā” izpētītas dominējošās mediju pedagoģijas pieejas pasaulē  - kritiski refleksīvā, noliedzoši aizsargājošā un neitrālā; izpētīta paaudžu attiecību problemātika savstarpējās mācīšanās un ikdienas mācīšanās kontekstā;  atklāta izpētes problēma: pretruna starp bērnu un jauniešu tehniskās mediju kompetences augsto līmeni un skolotāju un vecāku nepietiekamo mediju kompetenci, kas apgrūtina audzināšanu mediju pasaulē.  Tiek strādāts pie pētījuma dizaina minētās pētījuma problēmas izpētei.
  • Ir aizsākta sadarbība ar Krievijas vadošo mediju pedagogu prof. Aleksandru Fjodorovu (Taganrogas Valsts pedagoģiskā institūta prorektors, Krievijas filmu un mediju izglītības asociācijas prezidents), turpinās sadarbība ar Tībingenas universitātes (Vācijā) profesoru Jozefu Heldu mediju psiholoģijas jomā. Novadīts seminārs Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā Zemgales reģiona izglītības iestāžu vadītājiem par mediju pedagoģijas aktualitāti un problemātiku.

Piezīme

Projekts 2010. gadā tika turpināts četru LZP projektu  Nr. 09.1034, 09.1483, 09.1519, 09.1131 sadarbības ietvaros. Kopprojekta nosaukumsIzglītības sistēmas kvalitātes, mūžizglītības, iekļaujošās un mediju pedagoģijas pētījums Latvijas un starptautiskā kontekstā” (vad. A.Kangro, Ā.Karpova, A.Krūze, I.Maslo).