Galvenie pētījumu virzieni 2016.–2019. gadā

2016.-2019.gada pētniecības projekta "Cilvēks, tehnoloģijas un izglītības kvalitāte" gaitā tiek izpētīta cilvēka, tehnoloģiju un izglītības kvalitātes savstarpējā saistība trīs aspektos: 1- Cilvēks un izglītība; 2- Izglītības kvalitāte un tehnoloģijas; un 3- Cilvēks un tehnoloģijas.

Katrs aspekts tiek pētīts, īstenojot vairākus pētniecības apakšprojektus: 

A- Cilvēks un izglītība: Tēma tiek aplūkota, īpaši uzsverot, no vienas puses, kultūras un pilsoniskās audzināšanas aspektus izglītībā, un, no otrās puses, pedagoģiskās līderības saistību ar izglītības kvalitāti. Pētniecības projekti:

  1. Kultūras mantojums kvalitatīvai mūsdienu cilvēka izglītībai (vad. I. Ķestere);
  2. Starptautiski salīdzinošo pilsoniskās izglītības pētījumu nodrošināšana (vad. A. Geske);
  3. Pieaugušo izglītības kvalitāte jauniešu iekļaušanās sekmēšanai Eiropas vienotajā dzīves un darbības telpā (vad. I. Maslo. I.Gehtmane-Hofmane);
  4. Skolotāju ētika un transversālo kompetenču (21. gs. prasmju) attīstība izglītības kvalitātes sekmēšanai (vad. M. Fernandezs, T. Pīgozne);
  5. Pedagoģiskā līderība, karjeras izvēle un izglītības kvalitāte Latvijas izglītības iestādēs (vad. M. Fernandezs, S. Surikova);
  6. Sociāli emocionālās kompetences attīstība pusaudžiem ar institucionālās aprūpes pieredzi (vad. Ļ. Vasečko);
  7. Ārvalstu pieredzes izpētē balstīts teorētiskais pamatojums kompetenču pieejas īstenošanai Latvijā (vad. I. Odiņa);
  8. Jauniešu izglītības plānošana un valstiskā identitāte (vad. A. Koļesovs).

B- Izglītības kvalitāte un tehnoloģijas: tēma tiek aplūkota, uzverot augstākās izglītības modernizāciju (t.sk. STEM priekšmetus), kā arī augstākās un pirmsskolas izglītības digitalizāciju. Pētniecības projekti:

  1. STEM skolotāju sagatavošana izglītības izcilībai (vad. R. Birziņa);
  2. Augstākās izglītības transformācijas digitalizācijas kontekstā (vad. R. Strods);
  3. Tehnoloģiju bagātināts mācību process (vad. L. Daniela);
  4. Humānās pedagoģiskās ievirzes inovatīvo zināšanu veicināšanā vidusskolā (vad. S. Rone);
  5. Materiālu apstrādes tehnoloģiju izglītības kvalitāte (vad. M. Urdziņa-Deruma).

C- Cilvēks un tehnoloģijas

  1. Pusaudžu un jauniešu identitāte un prosociāla uzvedība saistībā ar digitālo tehnoloģiju lietošanu longitudinālā skatījumā (vad. S. Sebre);
  2. Kolektīvā muzicēšana – kolektīvās muzicēšanas prasmju un vispusīga spēju attīstība kultūras mācīšanās kontekstā no vienas puses, pedagoģiskās vadības aspekti izcilības sasniegšanā no otras puses. Abu skatpunktu sinerģija. (vad. G. Bernāts);
  3. Bērnu un jauniešu ar mācīšanās traucējumiem dzīvesveida īpatnības un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana dzīves kvalitātes uzlabošanai (vadītāji J. Porozovs, E. Laganovska).

Sadarbība

LU PPMF sadarbojas ar divām LU fakultātēm:

  • LU Bioloģijas fakultātes vadošā pētniece Rita Birziņa vadīs projektu B1 (STEM)
  • LU PPMF pētniece Ērika Vugule strādās pie Humanitāro zinātņu fakultātes tēmas „Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija”.